Šonedēļ sanāca dabūt Akutagavas grāmatiņu “Pundura vārdi”. Kad uzzināju, ka tā ir iztulkota latviešu valodā (turklāt jau pirms vairāk nekā 10 gadiem), biju pārsteigts, ka man kaut kā gadījās šo faktu palaist garām. Kad grāmatu beidzot turēju rokās un atšķīru, sapratu, ka jau reiz biju to latviešu valodā lasījis. Atmiņas gaistošā daba – ar to, šķiet, biju pabeidzis savu iepriekšējo vēstuli. Pēdējā laikā ik pa brīdim atgriežos pie “Lavīnas” stāsta un jautājuma par to, kā cilvēks atceras (vai aizmirst), arī Gardēžu tūres kontekstā. Šķiet, ka “Lavīnas” notikumi un situācija ir daudziem klausītājiem kaut kā paslīdējusi garām, piemēram, “Audumu”, manuprāt, šobrīd atceras daudz labāk. Bet varbūt tā vajag.

Akutagava raksta šādi, paklausieties:

“Mākslas izpratne prasa paša mākslinieka un mākslas vērtētāja sadarbību. Proti, interpretēdams kādu mākslas darbu, mākslas vērtētājs tikai mēģina radīt pats savējo. Tāpēc mākslas darbiem, kuru slava laika gaitā neizbāl, noteikti piemīt kāda visai raksturīga īpašība – tie pieļauj visdažādākās interpretācijas iespējas. Taču apstāklis, ka mākslas darbs pieļauj visdažādākās interpretācijas iespējas, Anatola Fransa vārdiem runājot, nozīmē vienīgi to, ka ir kaut kas palicis līdz galam nepateikts – interpretāciju daudzveidība nekādā gadījumā neliecina par seklumu. Šāds mākslas darbs savā daudzšķautņainībā atgādina Lušaņa kalnu grēdu – lai to būtu iespējams pienācīgi novērtēt, nepieciešams uz to paraudzīties no visdažādākajām perspektīvām.”

Tas ir ļoti precīzi formulēts (un atgādina man par katedrāli, ja saprotat, uz ko vedinu). Nesen biju uz sarunu raidījumā “Faktogrāfija” (tā būšot publicēta pirmdien, 5. februārī, “Melno Cepurīšu Balerijas” “YouTube” kanālā), un līdzīgu jautājumu tajā biju raksturojis ļoti neveikli (es vispār esmu neveikls tajā sarunā, vismaz tā šobrīd atceros).

Februārī sāksim Gardēžu tūri. Tā būs. Cēsu koncerts jau ir pilnībā izpārdots, Liepājas koncerts ir tieši pēc mēneša (1. martā), un tam visam pa vidu – Jelgava.

Raižu par to, ka kādu no koncertiem varētu švaki apmeklēt, man īsti nav, tāpēc gan šis atgādinājums, gan tie, ko varbūt pamanāt manos soctīklu kontos, ir ar draudzīgu nolūku – neatlieciet biļešu iegādi uz pēdējo brīdi. Citādi izķers.

Satikšanās laiki un vietas:
16.02.: Cēsis, FonoKlubs (IZPĀRDOTS)
23.02.: Jelgava, Melno Cepurīšu Balerija. Biļetes: ticketshop.lv/lv/events/5682
01.03.: Liepāja, Wiktorija. Biļetes: ticketshop.lv/lv/events/5683

Jā, tūrei paguvām uzfilmēt arī mazu skicīti, to varat apskatīt, piemēram, manā “Instagram” kontā. Un filmēsim vēl.

Janvāris (un līdz ar to arī gads) man iesākās ar neieplānotu atvaļinājumu – biju nolicies uz vairākām dienām, un tikai tagad pamazām pamazām ieeju darbā un dzīvē. Bet bez raizēm – es visu atceros.

Uz drīzu tikšanos!

Ar cieņu un mīlestību,
Sku