Šorīt izlasīju šādu līdzību:

Reiz pie Budas atnāca kāds izglītots, kulturāls cilvēks un uzdeva jautājumu. Buda uzklausīja un sacīja: “Atvainojiet, bet šobrīd nevaru jums atbildēt.” Cilvēks brīnījās – kā tad tā? Varbūt Buda ir ar kaut ko aizņemts? Varbūt ir kāds cits iemesls?

Atnācējs bija svarīgs, valstī labi pazīstams cilvēks un Budas teikto uztvēra kā aizvainojumu. Tāda aizņemtība, ka nevar veltīt pat brīdi sava laika!

“Nē,” teica Buda, “man ir pietiekami daudz laika, lai jums atbildētu, bet šobrīd jūs vienkārši neesat tādā stāvoklī, lai manu atbildi uztvertu.”

“Ir trīs klausītāju tipi,” turpināja Buda. “Pirmais ir kā krūka, kas nolikta ar dibenu uz augšu. Var atbildēt, bet iekšā nekas neiekļūs. Otrais ir kā krūka ar izsistu caurumu. Šķiet, to var piepildīt, bet, tikko tajā kaut kas nonāk, pēc mirkļa iztek ārā. Tajā nekas nevar noturēties. Un tad ir trešais klausītāju tips.”

Šeit es nodomāju, ka runa būs par veselu krūku. Tas šķiet loģiski, vai ne? Bet Buda turpina šādi:

“Šajā krūkā nav izsistu caurumu un tā ir novietota pareizi. Bet tā ir atkritumu pilna. Ūdeni tajā var ieliet, bet, tikko tur nonācis, tas uzreiz tiek saindēts. Un jūs piederat pie trešā tipa. Tāpēc šobrīd man ir grūti jums atbildēt. Jūs esat atkritumu pilns, jo domājat, ka esat apveltīts ar zināšanām. Bet tas, ko neesat pats apzinājies un sapratis, – tie visi ir atkritumi.”

Man tas šķiet augstprātīgi. Bet laikam jau arī tā gadās.

Es ceru, ka jums bija mierpilni svētki un ka pāreju no ziemas uz vasaras laiku panesat labāk par mani. (It kā tikai viena stunda, bet nu eh.)

Man pamazām aizpildās tuvāko pavasara–vasaras koncertu plāns, domāju, jau aprīlī varēšu sākt jūs par to informēt. Par to un par citām lietām.

Uz drīzu saziņu!

Ar cieņu un mīlestību,
Sku