Labrīt, labvakar.

Svētku galds novākts, un māja puslīdz atguvusi savu ikdienišķo paskatu. Vakar Edavārdi uztaisīja šādu bildi, ko es varētu nosaukt “Manas prioritātes”: dēliņš centrā, sieva vidū, draugi līdzās un es pats kaut kur sānos un čībiņās, uz kurām rakstīts “PAPA BEAR” (“papa” uz labās un “bear” uz kreisās čības).

Laimīgu Jauno gadu.

Nedarām šogad muļķības, labi?

Nupat biju aizgājis līdz DPD pakomātam, nosūtīju aizvadītā gada pēdējo Sku veikala pirkumu. Paņēmu līdzi taksi, lai gan šādā laikā (pie mums ne ta līst, ne ta snieg) viņai vairāk patiktu būt mājās. Bet nu paņēmu. Mums vakar bija īpašs mirklis kopā – salūta laikā viņa ļoti sabijās (es neatceros, kad viņa pēdējo reizi tā trīcētu no satraukuma), un man nācās viņu vairākas minūtes turēt apskāvienā un mierināt, sakot visas tās lietas, ko nu šādā situācijā var pateikt: ka būs labi, ka mums neviens neuzbrūk, ka tie ir tikai “savādi” (es lietoju citu vārdu) cilvēki, kas šauj naudu vējā un taisa troksni. Gribēju šodien kaut mazu pastaigu uztaisīt divatā nu jau ierastākā un labvēlīgākā vidē.

Lūk. Un, kamēr mēs gājām, kaut kur aiz Raiņa ielas, es iedomājos par kādu dīvainību – taisīt jaungada apņemšanos. Ka no 1. janvāra viss būs citādi, nekādu kaitīgu ieradumu un tamlīdzīgi. Varbūt kādam tas strādā, un, ja jā, tad – vareni! Es tā nemāku. Vai nu kaut ko saprotu un uzreiz rīkojos tajā pašā brīdī un kaut ko mainu no tā paša brīža, vai nu ne. Bez īpašiem datumiem. Bet ar dzīvei raksturīgo ironiju tieši par šo, 2025. gadu, es varu teikt, ka – tagad kaut kas mainās. Kā pirms aptuveni 18 gadiem, atbildot uz jautājumu “kad būs albums?”, teica ansis: “Es jau uztaisīju plānu “Vordā”.” Kamēr par to visu domāju, bijām paguvuši gan aiziet līdz pakomātam, gan pārnākt mājās, gan uzrūkt riteņbraucējiem (no šī ieraduma diemžēl nekādi netiekam vaļā, lai vai kādi būtu datumi un gadi). Viss ļoti labi, nekādu salūtu.

Aizvadītais gads man bija sarežģīts un smags. Laikam smagākais, kāds līdz šim bijis. Bet daudzās no tām dienām, kad spīdēja saule, jūs bijāt man līdzās, un par to – liels jums paldies.

Piefiksējot dažus pieturpuntkus (ne “gada pārskata/atskata” žanrā, bet ļoti ļoti īsi): gada sākumā kopā ar Dj Vinvinu bijām Gardēžu tūrē, pieskandinājām Cēsis, Liepāju un Jelgavu pilnībā izpārdotos vai gandrīz izpārdotos koncertos (daži bonvivāni izplata viltus informāciju, ka tie bija slikti apmeklēti, – tie ir meli). Sanāca skaisti un nostalģiski, es par to jau biju jums detalizēti rakstījis; vēlreiz – paldies!

Izdevām “Lepnumu”; kopā ar Ozolu, Odiņu, goču un Wiesuli bijām latviešu repa dziesmu svētkos jeb festivālā “Straume”, kam par godu izveidojām īpašu programmu un ierakstījām festivāla himnu uz Gustavo muzikālā pavadījuma.

Aizvadītajā gadā es izdevu divus solosinglus: “Nauda, ne sirds” un “Upe”, kas man pašam iezīmē jaunu kustību pēc albuma “Jā”. Sākām arī veidot lielkoncertu “Vienkārši vārdi”, kas 21. martā notiks “Palādiumā”. Oktobra izskaņā kopā ar Dj Vinvinu un vairākiem īpašiem viesiem nospēlējām koncertu hip-hopa minifestivālā “Angārā”.

Jā. Bet nu. Aizvadītais gads manā gadījumā tomēr ir vairāk par to, ko es neizdarīju (vai nepabeidzu). Tā gadās.

Mana vienīgā apņemšanās 2025. gadam ir – nākamā, nu jau 2026. gada 1. janvārī, uzrakstīt jums vēstuli, kas sastāv no 18 punktiem. Man tie ir pierakstīti studijā, pie darba galda. Tā teikt, uztaisīju plānu “Vordā”.

Lai jums laba veselība! Un – ieguldiet gudri (gan naudu, gan laiku)! Lai raiti un skaisti, un katrs šķērslis ļauj jums augt!

Ar cieņu un mīlestību,
Sku