Pirms aptuveni simts gadiem kāds fiziķis pēc Nobela prēmijas saņemšanas devās publisko lekciju tūrē. No pilsētas uz pilsētu viņš runāja vienu un to pašu, vienkāršiem vārdiem izklāstot savas idejas un popularizējot zinātni. Ceļā uz tūres noslēdzošo pasākumu fiziķa šoferis, kurš visas iepriekšējās lekcijas bija dzirdējis, sēdēdams skatītāju rindās, ieminējās, ka nu jau tik labi zina, ko fiziķis stāstīs, ka mierīgi varētu šo lekciju nolasīt arī pats. Šī doma abus sasmīdināja, un viņi nolēma samainīties vietām. Šoferis, kurš tagad izlikās par Nobela prēmijas laureātu, lekciju nolasīja izcili, tik tiešām – neviena zemē nomesta vārda, bet tad kāds no publikas uzdeva precizējošu jautājumu. To uzklausījis, šoferis pašūpoja galvu un teica: “Nekad nebūtu iedomājies, ka tik progresīvā pilsētā man jautās kaut ko tik vienkāršu. Ar jūsu atļauju, es lūgšu uz to atbildēt manam šoferim.”

Man ļoti patīk šis stāsts, bet, ja runājam par mūziku, tad es negribētu būt ne šī fiziķa, ne šofera vietā – ne tā vietā, kurš atkārto vienu un to pašu no pilsētas uz pilsētu, ne tā vietā, kurš ir iemācījies atdarināt pareizos vārdus pareizā secībā. Es nezinu, vai man vienmēr izdodas nebūt par kādu no viņiem, bet tas ir viens no iemesliem, kāpēc šovasar nebiju tik daudz koncertējis – man vajadzēja laiku padomāt par to, kas un kā. Un tomēr notika šis –

Straume ’23 (un ’24)

Šovasar Līgatnē aizritēja hip-hopa festivāls “Straume ’23”. Un tas bija leģendāri.

Es nebiju pirmajā, 2022. gada “Straumē”, par to dzirdēju tikai nostāstus un pat dažas leģendas. Tagad esmu pārbaudījis un pārliecinājies – tā visa bija un ir patiesība. Ja īsi, tad “Straume” ir latviešu repa dziesmu svētki, kuros skatītāji dzied līdzi dziesmām kā koris, apmeklētāji veido sirsnīgu un draudzīgu gaisotni, un ir liela varbūtība, ka jūs pārdomāti iekārtotajā festivāla teritorijā piedzīvosit arī kādu brīnišķīgu sarunu vai nejaušu satikšanos.

Vēlreiz paldies par jūsu atsaucību un atbalstu, kad kopā ar Dj Vinvinu apdzīvojām skatuvi. Ja bijāt, tad paši visu saprotat, ja ne, tad jau tagad aicinu nepalaist garām nākamā gada “Straumi”, jo viena no festivāla iecerēm ir apvienot iepriekšējā gada, piedodiet neglīto vārdu, hedlainerus jeb galvenos māksliniekus īpašā programmā. (Šogad kopīgu priekšnesumu bija sagatavojuši Gustavs, Eds, ansis un rolands jeb “G.E.a.r.”, kas bija galvenie vīri 2022. gada “Straumē”.) Jau tagad dodu 99,9%, ka nākamgad Līgatnē varēsit sagaidīt kaut ko vienreizīgu un vienreizēju arī no manis kā ekskluzīva priekšnesuma dalībnieka.

Teksti joprojām ir teksti ir teksti ir teksti

Šovasar man ir tapusi saujiņa dziesmu, ko plānoju ierakstīt un publicēt rudenī, kā arī vairākas “mapītes” (par šīm pēdiņām un metodi pastāstīšu kādā no nākamajām vēstulēm) ar pagaidām visai haotiskiem manuskriptiem, kas nākamgad pārtaps par kaut ko lielu. Ja vēl neesat to izdarījuši, tad iesaku piesekot manam “Spotify” un “YouTube” kontam – visu jaunāko šoruden jūs varēsit dzirdēt tieši tur.

Jā, un pavisam drīz tiks izdots kāds lielgabala repa albums, kurā būs arī kaut kas ar manu līdzdalību. Gods un prieks.

Īss atgādinājums (un mājiens)

Kā jau biju minējis “Pirmajā vēstulē”, rakstīšu jums mēneša pirmajā datumā un tad, ja ir kāda lielāka lieta. Ceru, ka nākamo vēstuli sanāks rakstīt ātrāk par 1. oktobri. Dziļdomīga daudzpunkte.

Ar cieņu un mīlestību,
Sku