Paldies.
Nē, tiešām – paldies!
Gardēžu koncerts bija brīnišķīgs. Tā ir ļoti īpaša, pat ekskluzīva lieta – redzēt, kā dziesmas, kas uzrakstītas pirms vairāk nekā desmit gadiem un ne reizi nav tikušas izpildītas, iznāk no aizmirstības ēnas un izskan pirmo reizi – izskan ar jūsu paceltajām rokām un dziedāšanu līdzi (turklāt jūs zinājāt ne tikai piedziedājumus, bet arī pantus). Esmu jums no sirds pateicīgs un vēlreiz par to paklanos.
Mums ar Dj Vinvinu ir ļoti labas sajūtas par padarīto, es ceru, ka jums arī. Un (it kā sīkums, bet nav) – ir tik patīkami pēc koncerta, vācot kopā tehniku un mantas, redzēt, ka zāle ir atstāta pilnīgā kārtībā. Nekādu izlieto dzērienu, nekāda bardaka vai kā tāda. Skaisti.
Kā jau biju jums iepriekš rakstījis, Gardēžu koncertā mēs arī vācām ziedojumus Ukrainas atbalstam, precīzāk, projektam “Atbalsts latviešu brīvprātīgajiem Ukrainā”. Informēju, ka mums izdevās savākt 446,80 €, un šī naudiņa jau ir nogādāta ziedot.lv.
Teikšu godīgi – es cerēju, ka summa būs lielāka, bet nu banālā patiesība ir tāda, ka ziedojums nekad nevar būt pārāk mazs. (Jāsaka, ka mēs varējām labāk pārdomāt “loģistiku”, ziedojumu kastīti novietojot kādā ērtāk pieejamā vietā, ierēķinot to, cik daudz cilvēku būs koncertā un ka pie tās būs fiziski grūti tikt. Mūsu kļūda.)
No sirds pateicos katram ziedotājam. Karš nav beidzies, un Ukrainai joprojām ir nepieciešams mūsu atbalsts. Es to neaizmirstu un zinu un redzu, ka jūs arī ne.
Papildkoncertiem – nē! Tūrei – jā!
Šogad latviešu hip-hopā ir jauna tendence – izpārdot koncertus un taisīt papildkoncertus. Tādi ir bijuši Fiņķim, būs Edam (starp citu, uz viņa Bēdīgo koncertu 9. decembrī vēl ir pieejamas biļetes) un ansim (“Palladium” 3. februāra papildkoncerts jau izpārdots, bet uz 2. februāra koncertu gan var mēģināt tikt). Patīkami, ka tā.
Bet papildkoncerta formāts nav manējais.
Man patīk apzināties, ka koncerts – lai cik tas būtu konceptuāls, mazs, liels, plats, tievs – tomēr ir vienreizējs notikums, proti, tas ir piesaistīts konkrētam laikam un telpai, nevis tiek atkārtots vēl un vēl, un vēl. (Tas nav domāts kā pārmetums kolēģiem; vienkārši mēģinu raksturot, kā es to redzu un dzirdu ar savu mūziku un tās dzīvo saskarsmi ar jums, mīļie klausītāji.)
Situācijas, protams, ir dažādas. Piemēram, kad mēs 2020. gadā rīkojām Manī mīt Desmitgades koncertu iekš “Palladium”, bijām ieguldījuši ļoti daudz darba un resursu – tas bija vairāku mēnešu ilgs process, kurā dzīvojām dienu no dienas. Koncerts notika, un – punkts. (Tobrīd neredzēju iespēju to pašu programmu un scenogrāfiju, un videoprojekcijas, un gaismas pārcelt uz kādu citu skatuvi.) Žēl, ka to programmu nevarējām aizvest uz, piemēram, Liepāju un/vai Ventspili.
Arī Gardēžu koncertam Rīgā nekāda papildkoncerta nebūs. Bet mēs šo programmu (visticamāk, nu jau 46 dziesmu lielu) aizvedīsim uz citu telpu un laiku. Citiem vārdiem sakot, – nākamgad dosimies Gardēžu tūrē.
Februārī un martā Gardēžu koncerts izskanēs Liepājā, Jelgavā un Cēsīs. Man jau ir zināmi datumi, tomēr pagaidām tos atļaušos paturēt pie sevis – šobrīd vēl tiek precizētas pāris tehniskas lietas un jautājumi.
Ja viss ritēs gludi, tad jau pirmdien/otrdien publicēsim video no Vagonu zāles un izziņosim visus tūres koncertus un biļešu tirgošanu.
Par video runājot, te ir manas un anša dziesmas “Krekli pie griestiem” ieraksts no Gardēžu koncerta (ja e-pastā nemanat video atskaņotāju, vienkārši noklikšķiniet uz zemāk redzamo attēlu un nonāksiet iekš “YouTube”). Atgādinu, ka Netīro Cilpu albums “Melnezera grāmata” jau ir visur un, starp citu, rāda lielus skaitļus iekš “Spotify”. Visticamāk, jaunnedēļ tas būs klausītākais ieraksts Latvijā.
Rūpals vai prečuks
Pirms mēneša lūdzu jūsu padomu vārdiņa “merčs” latviskošanai. Paldies par jūsu variantiem, to bija daudz! Man ir divi iecienītākie:
- rūpals. Vārdnīcā kā pirmā šī vārda nozīme tiek minēta “nodarbošanās ar kādu amatu, balstoties uz pilsoņu individuālo darbu (piemēram, sīksaimniecībā, mājamatniecībā, lauku sīkražošanā, sadzīves pakalpojumu sniegšanā)”. Uzsvars uz procesu, ne rezultātu. Bet rūpalā ir kaut kas ārkārtīgi skaists un latvisks; tajā ir arī sabalsošanās ar rūpēm, ko mūziķi ieliek savā darbā, veidojot merču kā saikni ar klausītājiem;
- mans otrais favorīts ir prečuks. Tas man ļoti patīk. “Prece” (lieta, kas tiek izgatavota un ko var iegādāties) + “č” + īsi, divas zilbes + fonētiski nedaudz sabalsojas ar “merču”.
Kā jums šķiet?
Neesmu to pirmīt darījis, bet mēģināšu tepat, šajā vēstulē ievietot aptauju ar abiem šiem variantiem. Lūdzu, izvēlieties, kurš jums tīk vairāk. Un tad tam tā būs būt!
(Ja nu gadījumā aptauja vēstulē nav ielādējusies, tā būs pieejama šajā saitē.)
Par “Sku veikala” jauno merču jeb rūpalu, jeb prečuku – dizaini ir gatavi, es izkulšos cauri sniegu grēdām, un līdz Ziemassvētkiem viss būs pieejams.
Ceru, ka jūsu pusē viss ir kārtībā, mierā un saskaņā ar sevi un pasauli.
Ar cieņu un mīlestību,
Sku